04.02.2020.

Tehnoloģijām jāpalīdz, nevis jātraucē. Skaidrojam, kas ir digitālās vides piekļūstamība

Pētera Jurčenko portrets

“Cilvēks nav vainīgs, ka viņam ir resni pirksti, ka viņš neredz vai nedzird. Digitālais rīks ir slikti uzbūvēts.”

Pēteris Jurčenko

“Digitālās vides piekļūstamība ir pieeja, process, domāšanas veids, kā padarīt digitālu rīku pieejamu maksimāli lielam cilvēku skaitam, neskatoties uz jebkādiem cilvēka ierobežojošiem faktoriem.

Šī nozare Latvijā vēl ir ļoti jauna,” norāda digitālās vides piekļūstamības eksperts Pēteris Jurčenko.

Ar digitālo vidi jāsaprot viss, kas redzams ekrānā, piemēram, lietotne viedtālrunī vai mājaslapa.

“Kad skaties uz mājaslapu un tev liekas, ka tās struktūra nav sakārtota, saturs nav saprotams, burti ir pārāk mazi, – tā arī ir digitālās vides piekļūstamība.

Tāpat ļoti svarīgas ir arī tehniskās lietas – attēlu paraksti, video subtitri.

Agrāk cilvēki vispār neaizdomājās par subtitru nepieciešamību, bet nedzirdīgajiem tā ir vienīgā iespēja izprast saturu.”

Tāpat nedrīkst aizmirst arī par daļēji digitālu vidi, kas ir, piemēram, pašapkalpošanās kase lielveikalos, digitāls šķirošanas konteiners vai pakomāts, kas aizstāj pasta pakalpojumus.

Tehnoloģijām jāpalīdz, nevis jātraucē

P. Jurčenko ir pārliecināts, ka seniors vai nedzirdīgais nav vainīgs pie tā, ka digitālais rīks izveidots neveiksmīgi.

“Cilvēks var būt vecs un viņam var būt grūti izlasīt mazus burtus, tātad mājaslapas u. c. digitālie produkti ir jāveido tā, lai to varētu lietot ikviens, lai tajā varētu orientēties ikviens.

Parasti cilvēki saka – man ir resni pirksti. Tai nevajadzētu būt problēmai. Cilvēks nav vainīgs, ka viņam ir resni pirksti, ka viņš neredz vai nedzird. Tā nav viņa problēma, ka digitālais rīks ir slikti uzbūvēts.”

Viņš arī norāda, ka aktīvi jāseko līdzi, lai pēc depozīta sistēmas ieviešanas ar inovatīvajiem šķirošanas konteineriem spētu mijiedarboties cilvēki ar redzes traucējumiem, cilvēki, kuri atrodas ratiņkrēslos. Šādos gadījumos digitālās vides piekļūstamība saplūst ar fizisko piekļūstamību.

Runājot par invaliditāti, digitālās vides izstrādātājiem jāspēj pielāgoties trīs dažādu veidu cilvēka kustību ierobežojošiem stāvokļiem.

P. Jurčenko norāda, ka pirmā ir pastāvīgā invaliditāte, kuru nav iespējams mainīt. Otrā ir pārejošā invaliditāte, kad, piemēram, slēpojot salauztas abas rokas un nav iespējams lietot datorpeli.

Savukārt trešā ir apstākļu radīta, kad rokās ir bērns un viena roka ir aizņemta, atņemot iespēju darboties ar abām rokām, tāpat rodas kustību traucējumi, uzmanības trūkums u. c. ierobežojumi.

Visos šajos gadījumos kļūst aktuāla digitālās vides pieejamība. “Cilvēki Eiropā kļūst vecāki, parādās jaunas vajadzības, un tehnoloģijām ir jāpalīdz, nevis jātraucē,” stāsta eksperts.

Valsts sektorā situācija bēdīga

Kāda situācija, viņaprāt, ar digitālās vides piekļūstamību ir valsts iestādēm un privātajiem uzņēmumiem?

“Tie uzņēmumi, kuri atrodas starptautiskās konkurences tirgū, saprot digitālās vides nozīmi – ja nebūsi digitāli piekļūstams, zaudēsi klientus. Viņu pakalpojumi kļūst vieglāk pieejami, ērtāki, vieglāk saprotami.

E-komercijas uzņēmumiem no tā ir atkarīgi pārdošanas apjomi. Diemžēl ar valsts sektoru ir bēdīgi – pietrūkst izpratnes starp trim darbinieku grupām – dizaineriem, satura veidotājiem un tiem, kas pieņem lēmumus.

Dizainam jābūt funkcionālam, saturam jābūt strukturētam un vienkāršām – bez svešvārdiem un iespējami īsiem teikumiem, nedrīkst aizmirst par attēlu parakstiem. Savukārt vadībai tajā jāsaredz vērtība,” teic P. Jurčenko.

Par laimi, 23. septembrī attiecībā uz visām publiskā sektora struktūru tīmekļvietnēm būs piemērojama 2016. gadā pieņemtā ES direktīva par publiskā sektora tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību.

Tas attieksies arī uz visām valsts iestāžu mājaslapām, kurām līdz šim datumam jākļūst digitāli piekļūstamām.

Kā lasāms Ministru kabineta mājaslapā, šobrīd notiek aktīvs darbs ērti lietojamu valsts iestāžu mājaslapu izstrādē, kā arī jau šajā pavasarī būs izveidota vienota tīmekļvietņu platforma ar vienu satura pārvaldības sistēmu 12 iestāžu tīmekļvietnēm.

Savukārt 2021. gada sākumā jau kopumā 60 valsts pārvaldes iestādes būšot ieguvušas modernas, drošās, piekļūstamas un lietojamības pamatprincipiem atbilstošas mājaslapas.

“Nezinu, vai visas iestādes pagūs pielāgoties. Droši vien nepaspēs, bet zinu, ka darbs pie tā notiek. Kāpēc nepaspēs? Nepaspēs, jo jāsalabo pārāk liels apjoms, šajā darbā iesaistīti pārāk daudz cilvēku,” pārliecināts digitālās vides piekļūstamības eksperts.

Viņaprāt, ir jānotiek domāšanas maiņai, jo šīs izmaiņas iniciējusi Eiropa, nevis to nepieciešamību sapratuši paši ierēdņi.

“Es neticu, ka valsts iestādes mainītos tieši šobrīd, ja nebūtu šis 23. septembris, taču es ticu, ka tas notiktu – tikai vēlāk.

Tas ir kā pateikt, ka vienā noteiktā datumā visām ielām jābūt ar uzbrauktuvēm. Tas nekad nenotiks, bet kāds jau uzbūvēs.”

Viņš arī sacīja, ka jaunu mājaslapu vienmēr lētāk ir uzbūvēt digitāli piekļūstamu, nevis to pēcāk labot, tāpēc viņš iesaka ikvienam padomāt par invalīdiem, par senioriem u. c., kuriem var rasties problēmas ar satura patērēšanu.

Tāpat vienmēr var rasties juridiskas sekas, jo daudzi piekļūstamības problēmas var traktēt kā diskrimināciju, kas uzņēmumiem var radīt tiesvedību riskus.

Viņš gan uzsver, ka bieži vien digitālā vide nav izveidota veiksmīgi nevis aiz ļauna prāta, bet tāpēc, ka atbildīgie par to vienkārši nav aizdomājušies.

“Ir labs stāsts par kādu arhitektu, kurš izdomāja tualetes durvis mājā izveidot šaurākas nekā parasti – estētikas dēļ. Ja estētika kļūst svarīgāka par ugunsdrošību, par piekļūstamību, tad nav jābrīnās, ka rodas piekļūstamības problēmas.”

Aizmirstās funkcijas

Veiksmīgi piekļūstamības risinājumi bijuši jau 90. gados – gan “Windows”, gan “Macintosh” datoros.

Vēlāk šie risinājumi veiksmīgi lietoti arī mājaslapās un telefonos.

Masveidā Eiropā par to sākuši domāt šā gadsimta sākumā, norāda eksperts.

Labākie piemēri meklējami Somijā, Norvēģijā, Šveicē, arī Austrijā. Starp veiksmīgajiem piemēriem viņmš min “SmartID” risinājumu, arī “Facebook”, “WhatsApp”, “YouTube”, lidsabiedrību “Virgin Atlantic”. Savukārt pie neveiksmīgiem piemēriem viņš pieskaita portālu “Latvija.lv”, kam ir problēmas ar satura struktūru.

Kopā ar kolēģiem viņš nav padziļināti pētījis Elektronisko deklarēšanās sistēmu (EDS), taču pēc paša pieredzes secinājis, ka kopš pirmsākumiem sistēma piedzīvojusi daudz uzlabojumu.

Pie negatīvajiem piemēriem viņš min arī bankomātus. Vai zinājāt, ka bankomātos var iespraust austiņas? Izrādās, ka var. Šī funkcija domāta vājdzirdīgajiem.

P. Jurčenko norāda, ka diemžēl bieži vien šī funkcija nedarbojas: “Tā ir vēl viena bieži sastopama problēma – risinājuma īpašnieki nerūpējas par ieviestajiem jauninājumiem.

Cits piemērs – neilgi pēc tam, kad amatā stājās mūsu jaunā valdība, visās ministriju mājaslapās kontaktinformācijā tika nomainīti ministru vārdi, ieliktas bildes.

Ja esat pamanījuši, ministriju mājaslapās ir tāda sadaļa “Viegli lasīt”. Diemžēl šajā sadaļā ar informācijas atjaunināšanu toreiz ministrijām nesekmējās. Droši vien viņi par tādu sadaļu vienkārši aizmirsa.”

Pirmavots: LA.LV

Citi piekļūstamības raksti

Piekļūstamība? Dodiet to man! ✋
Piekļūstamības pielietojums Front-End programmēšanā
Pēteris Jurčenko: Ledus ir sakustējies