Piekļūstamības “overlay” rīki: kāpēc tie nedarbojas un kādas ir alternatīvas

Daudzās mājaslapās stūrī ir neliela ikona ar ratiņkrēsla vai cilvēka siluetu, un, noklikšķinot uz tās, atveras panelis ar pogām — “Kontrasts+“, “Lielāks teksts“, “Apturēt animācijas“. Šādi rīki, ko piedāvā tādi uzņēmumi kā accessiBe, UserWay, EqualWeb un citi, tiek saukti par “overlay” jeb pārklājuma tehnoloģijām: tie darbojas kā vizuāls slānis virs mājaslapas, mainot krāsas, palielinot tekstu un izceļot saites. Instalācija aizņem tikai piecas minūtes, maksā ap 500 eiro gadā un, šķiet, atrisina piekļūstamības jautājumu.

Šajā rakstā aplūkosim, kāpēc šie rīki nenodrošina solīto un kāpēc tie var radīt vairāk problēmu, nekā atrisina.

Kāpēc “overlay” izskatās pārliecinoši

Pirmajā brīdī “overlay” rīki šķiet ļoti efektīvi  — nospiežot “Kontrasts+” krāsas tiešām mainās, “Lielāks teksts” palielina tekstu, panelis ir glīts un tulkots vairākās valodās. Uzņēmumi, kas tos piedāvā, sadarbojas ar personu ar invaliditāti organizācijām, veido konsultatīvās padomes un savos mārketinga materiālos sola atbilstību WCAG standartam. Ja salīdzina vienas JavaScript rindiņas instalāciju ar pilnvērtīgu piekļūstamības izvērtējumu un sekojošiem uzlabojumiem mājaslapas kodā, kas var izmaksāt vairākus tūkstošus eiro, izvēle šķiet acīmredzama. Tieši tāpēc ir vērts saprast, kāpēc šis risinājums tomēr nedarbojas.

Galvenā problēma: “overlay” rīks ir nepareizajā slānī

Kad neredzīgs cilvēks atver mājaslapu, viņa ekrānlasītājs — piemēram, NVDA vai JAWS — nelasa to, ko mēs redzam ekrānā, bet gan mājaslapas HTML kodu: tās struktūru, virsrakstus, pogu nosaukumus un attēlu aprakstus. “Overlay” šo kodu nemaina, jo tas strādā virs koda, vizuālajā līmenī.
To var salīdzināt ar grāmatu, kurā ir sajauktas nodaļas un tukšas lappuses. “Overlay” rīks ir skaists vāks, ko uzliek grāmatai virsū — vāks izskatās labi, bet grāmatas saturs paliek tāds pats.

Kāpēc “overlay” nepalīdz cilvēkiem, kuriem tas ir domāts

• Neredzīgi cilvēki (ekrānlasītāju lietotāji) – neredzīgs cilvēks neredz “overlay” pogu — viņa ekrānlasītājs lasa HTML kodu zem “overlay” slāņa. Ja mājaslapas virsraksti nav pareizi marķēti kodā, piemēram, ir izmantots <div> nevis <h1>, “overlay” to nevar labot.
  Turklāt pats “overlay” logrīks var traucēt ekrānlasītāja darbību, pievienojot liekus elementus, kas tiek lasīti priekšā un apgrūtina navigāciju. Šī problēma ir tik izplatīta, ka ir radīts speciāls pārlūka paplašinājums AccessiByeBye, kas bloķē “overlay” rīkus, lai tie netraucētu palīgtehnoloģiju lietotājiem.
• Cilvēki, kas lieto tikai tastatūru – daudzi cilvēki ar kustību traucējumiem nevar izmantot peli un navigē mājaslapās ar tastatūru, izmantojot Tab un Enter. Ja mājaslapas navigācija, pogas un formas nav piekļūstamas ar tastatūru, “overlay” to nevar labot — Tab secība ir noteikta HTML struktūrā, un vizuāls pārklājums to nemaina.
• Vājredzīgi cilvēki parasti jau izmanto savus rīkus: operētājsistēmas palielināšanas funkciju, augsta kontrasta režīmu vai ekrāna lupu. Šie rīki strādā visās mājaslapās, ne tikai tajā, kur ir uzstādīts “overlay“. Rīka poga “Lielāks teksts” pēc būtības dara to pašu, ko pārlūka iebūvētā funkcija Ctrl+, un “overlay” kontrasta iestatījumi var nonākt pretrunā ar lietotāja sistēmas iestatījumiem.
• Cilvēki ar kognitīviem traucējumiem – “Overlay” rīki bieži piedāvā “Disleksijai piemēroto” režīmu, kas maina fontu, taču piekļūstamība cilvēkiem ar kognitīviem traucējumiem pirmkārt nozīmē vienkāršu valodu, skaidru struktūru, paredzamu navigāciju un saprotamus kļūdu paziņojumus. Fontu maiņa nevienu no šīm problēmām neatrisina.

“Overlay” ir kā uzlīme ar ratiņkrēsla zīmi uz ēkas durvīm, nevis reāla uzbrauktuve — izskatās, ka par piekļūstamību ir padomāts, bet cilvēks ratiņkrēslā ēkā joprojām nevar iekļūt.

Kā atšķirt “overlay” no iebūvētas piekļūstamības rīkjoslas?

Dažās mājaslapās — arī valsts iestāžu vietnēs — ir iebūvēta piekļūstamības rīkjosla ar kontrasta, fonta lieluma un citu displeja iestatījumu pogām. Tā izskatās līdzīgi, bet nav tas pats, kas “overlay“.

	“Overlay” (pārklājuma) rīks	Iebūvēta rīkjosla
Trešās puses JavaScript	Jā	Nē — mājaslapas daļa
Sola atbilstību WCAG	Jā	Nē
Maksas abonements	Parasti  (~500 EUR/gadā)	Nē
Var traucēt ekrānlasītāju darbību	Jā — bieži	Maz iespējams
Apkopo datus par lietotāja traucējumiem	Bieži	Nē
Labo mājaslapas kodu	Nē	Nē

Iebūvēta rīkjosla nepretendē uz WCAG atbilstību, neizseko lietotāja datus un parasti netraucē palīgtehnoloģiju darbību. Tā vienkārši piedāvā papildu displeja iestatījumus — kontrastu, fonta lielumu, teksta lupu.

Taču arī iebūvēta rīkjosla nav piekļūstamības risinājums. Ja mājaslapai ir nepieciešama speciāla poga, lai teksts kļūtu salasāms — pašā dizainā jau ir problēma. Rīkjosla piedāvā ērtības, bet neaizstāj pareizu HTML struktūru, alternatīvos tekstus vai tastatūras navigāciju.

Pastāv arī bezmaksas atvērtā koda risinājumi, kas vizuāli un tehniski atgādina komerciālos “overlay” — tajos ir līdzīga peldošā poga, plašs funkciju panelis, un tie darbojas kā trešās puses skripts virs mājaslapas. Atšķirībā no komerciālajiem “overlay“, tie neizvirza WCAG atbilstības apgalvojumus, taču tehniski var radīt tās pašas problēmas palīgtehnoloģiju lietotājiem.

Ko saka nozare un regulatori

Pret “overlay” tehnoloģijām iebilst ne tikai atsevišķi eksperti — nozares pozīcija šajā jautājumā ir gandrīz vienprātīga.

Vairāk nekā 600 piekļūstamības ekspertu no visas pasaules ir parakstījuši Overlay Fact Sheet — kopīgu paziņojumu, ka “overlay” rīki nenodrošina piekļūstamību un daudzos gadījumos to pasliktina.

Eiropas Invaliditātes forums (EDF) un Starptautiskā piekļūstamības profesionāļu asociācija (IAAP) ir publicējuši kopīgu paziņojumu, ka “overlay” nav uzskatāms par pieņemamu alternatīvu mājaslapas reālai labošanai.

ASV Nacionālā neredzīgo federācija (NFB), kas ir lielākā neredzīgo organizācija pasaulē, atdeva atpakaļ sponsora naudu no viena uzņēmuma un pieņēma oficiālu rezolūciju, nosaucot “overlay” tehnoloģiju par “kaitīgu”.

ASV Federālā tirdzniecības komisija (FTC) 2025. gadā piesprieda “overlay” uzņēmumam accessiBe 1 miljona dolāru sodu par maldinošu reklāmu — par apgalvojumiem, ka rīks nodrošina atbilstību WCAG standartam (FTC paziņojums).

Itālijas datu aizsardzības iestāde 2026. gada janvārī  konstatēja, ka rīki, kas apkopo datus par lietotāju traucējumiem, t.sk. “overlay“, var pārkāpt VDAR (GDPR) prasības.

VARAM 2023. gada pētījumā par digitālo piekļūstamību Latvijā ir tieši norādīts: “Overlay darbība var traucēt palīgtehnoloģiju lietošanu, tādējādi padarot tīmekļvietni vēl nepiekļūstamāku lietotājiem, kas lieto palīgtehnoloģijas, piemēram, ekrānlasītājus.” (VARAM pētījums, 4.1.1.3. sadaļa)

Iespaidīgi skaitļi

2025. gadā ASV tika iesniegtas vairāk nekā 5 100 piekļūstamības prasības tiesā, kas ir par 20% vairāk nekā 2024. gadā. Tikai pirmajā pusgadā 456 prasības (22,6% no visām) bija pret uzņēmumiem, kas jau izmantoja “overlay” rīkus (UsableNet 2025 pusgada ziņojums), un 69% prasību bija vērstas pret e-komercijas vietnēm.

“Overlay” neaizsargā no juridiskām sekām — tieši pretēji, tas var radīt nepamatotu pārliecību, ka mājaslapa ir piekļūstama, kamēr tā nav.

Situācija Latvijā

Mūsu pārbaudē “overlay” rīki tika konstatēti vairāku nozaru mājaslapās Latvijā — telekomunikāciju, finanšu, e-komercijas un IT sektorā. Ievērojami, ka vairāki lielākie telekomunikāciju uzņēmumi savās vietnēs izmanto šāda veida risinājumus. “Overlay” rīki ir konstatēti arī tādu organizāciju mājaslapās, kas sniedz pakalpojumus personām ar invaliditāti.

Publiskā sektora tīmekļvietnēs tie pagaidām nav izplatīti, bet risks pastāv — daudz organizāciju mūsdienās aktīvi meklē ātrus risinājumus, un “overlay” šķiet vienkārša atbilde. Šis raksts skaidro, kāpēc tā nav.

Kā nodrošināt patiesu piekļūstamību

1. Noņemiet “overlay“, ja tāds ir uzstādīts — tas var traucēt palīgtehnoloģiju lietotājiem un radīt nepatiesu priekšstatu par atbilstību.

2. Veiciet piekļūstamības izvērtējumu. Pat vienkāršots piekļūstamības izvērtējums ļauj identificēt reālās problēmas: nepareizu virsrakstu struktūru, trūkstošus alternatīvos tekstus, nepiekļūstamas formas.

3. Labojiet kodu. Piekļūstamības pamats ir pareizs HTML — semantiski virsraksti, alt teksti attēliem, formu lauku iezīmes, tastatūras navigācija un pietiekams kontrasts. Tas prasa laiku un kompetenci, bet tas darbojas.

4. Ja vēlaties piedāvāt displeja iestatījumus — kontrastu vai fonta lielumu — var izmantot vienkāršu iebūvētu rīkjoslu, kas nav tas pats, kas “overlay“. Tā nemēģina “labot” piekļūstamību, bet piedāvā papildu ērtības.

5. Testējiet ar reāliem lietotājiem. Pajautājiet cilvēkiem, kas lieto ekrānlasītāju vai tastatūru, vai viņi var izmantot jūsu mājaslapu — viņu atbilde ir vērtīgāka par jebkuru automātisko pārbaudi.

6. Pamēģiniet paši. Atvienojiet peli un mēģiniet izmantot mājaslapu tikai ar Tab un Enter. Vai varat sasniegt izvēlni? Aizpildīt formu? Atrast kontaktinformāciju? Ja nē — “overlay” to arī nebūtu atrisinājis.

Nobeigums

“Overlay” rīki pastāv tāpēc, ka piekļūstamība šķiet sarežģīta un gribas ātru risinājumu — tie pārdod vienkāršību. Taču digitālā piekļūstamība nav problēma, ko var atrisināt ar vienu JavaScript rindiņu: tā ir pieeja tam, kā tiek veidota mājaslapa, no satura struktūras līdz koda kvalitātei.

Labā ziņa ir tā, ka piekļūstamību var nodrošināt pakāpeniski — nav jālabo viss uzreiz. Sākums ir izpratne par to, kur atrodas problēmas, un plāns, kā tās novērst.

Pieklustamiba.lv komanda veic piekļūstamības izvērtējumus, kas balstīti WCAG vadlīnijās un ietver testēšanu ar reāliem lietotājiem.

Ja vēlaties saprast, kā uzlabot savas mājaslapas piekļūstamību — sazinieties ar mums.

Avoti

Overlay Fact Sheet — 600+ piekļūstamības ekspertu kopīgais paziņojums
FTC lēmums par accessiBe
FTC galīgais rīkojums
VARAM pētījums par digitālo piekļūstamību (4.1.1.3. sadaļa)
EDF un IAAP kopīgais paziņojums par overlay
NFB paziņojums par accessiBe sponsorēšanas atsaukšanu
NFB 2021. gada rezolūcijas
Itālijas DPA par piekļūstamību un datu aizsardzību
Adrian Roselli analīze
AccessiByeBye pārlūka paplašinājums
Lainey Feingold par UserWay tiesvedību
UsableNet 2025 pusgada tiesvedību ziņojums