Piešķiriet saitēm saturam atbilstošus nosaukumus

Saites ir viens no tīmekļa vietņu pamata elementiem, kas nodrošina iespēju ātri un ērti pārvietoties starp dažādām vietnēm, lapām un citām satura vienībām. Lai ikviens vietnes apmeklētājs varētu izmantot saites un iegūt nepieciešamo informāciju, īpaša uzmanību jāvelta to atbilstībai piekļūstamības kritērijiem.

Tīmekļu vietnēs ierasta prakse ir piešķirt saitēm nosaukumus “spiest šeit” un “lasīt vairāk”. Cilvēkiem, kuri lieto ekrāna lasītājus, tas ļoti apgrūtina satura meklēšanu un orientēšanos vietnē. Tā vietā katrai vietnes saitei būtu jābūt savam atšķirīgam nosaukumam, kas pēc iespējas precīzāk raksturo saturu un kas ir saprotams arī ārpus konteksta, kur tā atrodas. Piemēram, “Anketa” būtu jāaizvieto ar ”Aptauja par datora lietošanas paradumiem”.
Tāpat nevajadzētu kā saites nosaukumus lietot URL (vienoto resursu vietrādi), kas nereti satur garus burtu un ciparu savirknējumus, teiksim, www.pieklustamiba.lv/jjjllllmmmmkkjbbhv6666llllll99999

Vizuāli parādīts, ka tīmekļa vietnē nepieciešams piešķiriet katrai saitei atšķirīgu nosaukumu, kas pēc iespējas precīzāk raksturo saturu, uz kuru tā ved. Attēlā izveidoti divi piemēri. Sliktajā piemērā saite ir nosaukta "Spied šeit", bet labajā "Doties uz vakancēm".
Vizuāli parādīts, ka tīmekļa vietnē nepieciešams piešķiriet katrai saitei atšķirīgu nosaukumu, kas pēc iespējas precīzāk raksturo saturu, uz kuru tā ved.
Attēlā izveidoti divi piemēri. Sliktajā piemērā saite ir nosaukta "Uzzināt vairāk", bet labajā "uzzināt vairāk par piekļūstamību".

Kā jebkuram saturam tīmekļa vietnē, arī saitēm ir jābūt ērti lietojamām bez peles, navigēšanai izmantojot tikai klaviatūru un TAB taustiņu. Savukārt cilvēki ar vāju redzi vai atšķirīgu krāsu uztveri novērtēs, ja saites būs noformētas ar treknrakstu un apakšsvītru, lai tās vieglāk varētu atšķirt no pārējā vietnes teksta.

Saites nosaukumi var būt svarīgi arī tiem, kuri izmanto runas atpazīšanas programmatūras, kas runāto pārvērš tekstā un ļauj ar balss palīdzību atlasīt nepieciešamo saiti.

Sekojiet līdzi piekļūstamības aktualitātēm arī mūsu Facebook.com lapā

Kā krāsas var palīdzēt uzlabot piekļūstamību?

Izvēloties krāsas risinājumus tīmekļa vietnei, nebūtu jāpaļaujas tikai estētikas principiem vien. Tām ir jābūt piemērotām arī cilvēkiem ar atšķirīgu krāsu uztveri vai sliktu redzi.

(Izvēloties tīmekļa vietnes krāsu risinājumus, izstrādātāji visbiežāk balstās uz pasūtītāju izvirzītajiem nosacījumiem un sajūtām par to, kas labi izskatās. Tomēr krāsas nav tikai uzņēmuma identitātes vai gaumes jautājums – tas ir arī veids, kā uzlabot lapas piekļūstamību cilvēkiem ar atšķirīgu krāsu uztveri vai sliktu redzi.)

Visbiežākie krāsu redzes traucējumi ir saistīti ar spēju izšķirt sarkano un zaļo krāsu – tie var būt līdz pat 8% cilvēku. Ja izcelsiet svarīgu satura lauku ar sarkanu rāmīti, visticamāk viņi to nepamanīs. Savukārt citi vietnes lietotāji, piemēram, ar mācīšanās grūtībām, ļoti novērtēs atšķirīgu krāsu izmantošanu satura organizēšanā.

Lai apmierinātu abu grupu vajadzības, izmantojiet ne tikai krāsas, bet arī papildus vizuālos līdzekļus, piemēram, zvaigznītes, jautājumu zīmes utt. Lai nošķirtu satura blokus, noderēs atstarpes un rāmji.

Vizuāli parādītas divas formas - pareizā un nepareizā.  Pareizajā formā, kļūdu jāapzīmē gan vizuāli, gan izmantojot simbolu, gan tekstuāli paskaidrojot radušos kļūdu. Nepareizajā variantā, klūda tiek tikai iezīmēta ar sarkanu rāmi.
Vizuāli parādīts, ka kļūdu jāapzīmē gan vizuāli, gan izmantojot simbolu, gan tekstuāli paskaidrojot radušos kļūdu.

Ir pieejamas vairākas iespējas krāsu kontrastu novērtēšanai, kas varētu palīdzēt izveidot tīmekļa vietni vieglāk lietojamu cilvēkiem ar sliktu redzi vai dažāda līmeņa krāsu aklumu. Piemēram, color contrast checker, colorsafe, funkify.

Pievienojiet attēliem aprakstus!

Ekrānu lasītāji dod iespēju cilvēkiem ar redzes traucējumiem iepazīties ar tīmekļa vietņu tekstuālo, bet ne attēlu saturu. Ja vietnē ievietotie attēli pilda vairāk nekā tikai dekoratīvu funkciju un satur kādu būtisku vēstījumu, tiem ir jāpievieno alternatīvie teksti, kas īsi raksturo attēlā redzamo. It īpaši saturu atspoguļojoši alternatīvie teksti ir būtiski attēliem, kas satur tekstus, piemēram, infografikiem.

Attēls ir sadalīts divās daļās. Pirmajā daļā attēlotais bēdīgais cilvēks nesaprot, kas attēlots bildē, jo bildei nav alternatīvā teksta. Otrajā daļā cilvēks ir laimīgs, jo bildei ir alternatīvais teksts, un viņš saprot, kas tajā attēlots.
Vizuāli parādīts, kā alternatīvie “alt” teksti digitālo saturu, šajā gadijumā bildi, padara piekļūstamāku.

Nereti vietnēs attēli kalpo arī kā saites. Šo attēlu alternatīvajā tekstā ir jābūt pievienotam īsam aprakstam, uz kurieni šī saite ved. Piemēram, tas ir svarīgi, ievietojot vietnē banerus vai ikonas ar saitēm uz citām sadaļām, tīmekļa vietnēm vai sociāliem tīkliem.

Sekojiet līdzi aktualitātēm arī mūsu Facebook.com lapā: @pieklustamiba.lv

Kā pareizi izmantot virsrakstus?

Izmantojiet virsrakstus, lai organizētu tīmekļa vietnes struktūru pēc svarīguma un sadalītu atbilstoši tēmām. Tas palīdzēs cilvēkiem, kas izmanto ekrānu lasītājus, vieglāk pārvietoties pa vietni un interpretēt tās saturu. Nevajadzētu aizmirst par to, ka tīmekļa vietnēm un to saturam ir jābūt piekļūstamam ikvienam. Satura sadalīšana virsrakstos ir arī vieglas uztveramības tendence (lasiet vairāk Paul Shapiro blogā).

Ilustrēts dators, kurā vizuāli paskaidrots teksta virsrakstu (h1,h2,h3) lietojums.
Dators, kurā vizuāli ir paskaidrots virsrakstu lietojums (h1,h2,h3)

Piemēri, kā uzlabot piekļūstamību, lietojot virsrakstus:

  • Ar virsrakstu (<h1>, <h2>, utt.) palīdzību organizējiet satura struktūru, norādot, kura informācija ir galvenā un kura ir pakārtota;
  • Izvēlieties <h1> tikai tīmekļa vietnes un tās lapu nosaukumos. Pārējiem virsrakstiem izmantojiet <h2>, <h3>, utt;
  • Neizlaidiet virsrakstu līmeņus ( piemēram, <h1> un pēc tam <h3>), jo ekrāna lasītājs varētu to interpretēt, ka pietrūkst kāda satura daļa;
  • Ja vēlaties pievērst lasītāju uzmanību kādai svarīgai teksta daļai, piemēram, izcelt citātu, neizmantojiet šim mērķim virsrakstus: <h1>, <h2> , <h3> utt. Šāds risinājums var radīt neērtības ekrāna lasītāju lietotājiem.

Kādēļ jāizgudro velosipēds no jauna!?

Lai izveidotu parocīgu un viegli piekļūstamu tīmekļa vietni,  viens no ērtākajiem risinājumiem ir izmantot gatavas satura vadības sistēmas( SVS), kas atbalsta piekļūstamības principus. Piemēram, Drupal un WordPress.

Vīrietis sēž pie galda un izmanto gatavas satura vadības sistēmas, piemēram, Drupal, WordPress
Neizgudrojiet lietas no jauna! Visērtāk ir izmantot gatavas satura vadības sistēmas, kas atbalsta piekļūstamības principus. Piemēram, Drupal un WordPress.

Izvēloties satura vadības sistēmu:

  • Izpētiet tēmu aprakstus, vai tur ir minēta  piekļūstamība un padomi, kā izveidot piekļūstamu saturu un izkārtojumu;
  • Noskaidrojiet, vai arī izvēlētie papildinājumi atbilst piekļūstamības kritērijiem (spraudņi, moduļi,  logrīki). Pat ja izvēlētā tēma ir atbilstoša, papildinājumi var padarītu vietni nepiekļūstamu;
  • Novērtējiet, vai SVS satura veidošanas rīki un  video atskaņotāji atbalsta piekļūstama satura veidošanu (var pievienot virsrakstus un attēlu aprakstus);
  • Pārliecinieties, lai  piekļūstamības kritēriji tiktu nodrošināti ne tikai tīmekļa vietnes lietotājiem, bet arī satura redaktoriem.

Vai tiešām “viegli lasīt?”

Virkne valsts iestāžu savās tīmekļa vietnēs veido  sadaļas “vieglajā valodā”, lai nodrošinātu to piekļūstamību, tomēr projekta Piekļūstamība.lv eksperti secina, ka šis risinājums nesniedz vēlamo rezultātu. Sadaļu saturs lielākoties ir nepietiekams vai netiek savlaicīgi atjaunināts, kas liedz daļai sabiedrības saņemt aktuālu un būtisku informāciju.

Saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem un Eiropas Savienības direktīvu, sākot ar 2019. gada 20. septembri, jaunajām valsts pārvaldes tīmekļa vietnēm jābūt izstrādātām atbilstoši piekļūstamības principiem, lai tās būtu ērtas cilvēkiem arī veselības stāvokļa vai tehnoloģiju radītu traucējumu gadījumos. Turpmākajos gados izmaiņas būs jāveic arī agrāk izveidotajās valsts pārvaldes tīmekļa vietnēs un mobilajās lietotnēs.

No funkcionalitātes, satura un vizuālā dizaina viedokļa veiksmīgākais risinājums būtu veidot tīmekļa vietnes un mobilās lietotnes tā, lai visas tās sadaļas atbilstu piekļūstamības kritērijiem, tomēr daudzu iestāžu vietnēs tiek izvēlēta stratēģija izveidot atsevišķu sadaļu “Viegli lasīt”. No izstrādātāju skatu punkta tas ir vieglākais un arī lētākais risinājums, kā nodrošināt vietnes atbilstību normatīviem aktiem. Tomēr, kā novēroja Piekļūstamība.lv speciālisti, šim risinājumam ir būtisks trūkums – tās nepiedāvā noderīgu un aktuālu saturu.

Piekļūstamība.lv veica izpēti ar mērķi noskaidrot, vai Ministru kabineta un ministriju tīmekļu vietnēs ir atrodama informācija par izmaiņām vadībā pēc jaunās valdības izveides.

25.janvarī, divas dienas pēc jaunās valdības apstiprināšanas, informācija par jauno vadītāju bija ievietota tikai vienas – Tieslietu ministrijas – tīmekļa vietnes sadaļā “Viegli lasīt”. Tomēr šajā sadaļā redzamais saturs neatšķiras no tā, kas paredzēts citiem vietnes lietotājiem – ir veiktas tikai nelielas izmaiņas dizainā. Ministru kabineta un Ekonomikas, Labklājības, Finanšu un Zemkopības ministriju vietņu sadaļās “Viegli lasīt” bija informācija par iepriekšējiem ministriem. Lai gan Ārlietu un Kultūras ministrijās ministri nav mainījušies, piemēram, Ārlietu ministrijas vietnē sadaļas saturs atjaunots vien 2016. gada 13. maijā, savukārt Kultūras ministrijas vietnē nav infomācijas par izmaiņu datumu, bet Veselības ministrijas tīmekļa lapā nav atrodama informācija ne par jauno, ne par iepriekšējo ministri.

Iekšlietu, Satiksmes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Izglītības un zinātnes ministriju vietnēs nav sadaļu “Viegli lasīt”. Tādas nav arī Aizsardzības ministrijas vietnē, tomēr šajā gadījumā tā nav nepieciešama, jo viss vietnes saturs un funkcionalitāte ir pielāgota plašam lietotāju lokam – arī tiem cilvēkiem, kuriem ir veselības stāvokļa vai tehnoloģiju radīti ierobežojumi.