Kādēļ jāizgudro velosipēds no jauna!?

Lai izveidotu parocīgu un viegli piekļūstamu tīmekļa vietni,  viens no ērtākajiem risinājumiem ir izmantot gatavas satura vadības sistēmas( SVS), kas atbalsta piekļūstamības principus. Piemēram, Drupal un WordPress.

Tekstu papildinoša ilustrācija, kurā ir attēlots, ka ērtāk un izdevīgāk ir izmantot gatavas satura vadības sistēmas, piemēram, Drupal, WordPress
Neizgudrojiet lietas no jauna! Visērtāk ir izmantot gatavas satura vadības sistēmas, kas atbalsta piekļūstamības principus. Piemēram, Drupal un WordPress.

Izvēloties satura vadības sistēmu:

  • Izpētiet tēmu aprakstus, vai tur ir minēta  piekļūstamība un padomi, kā izveidot piekļūstamu saturu un izkārtojumu;
  • Noskaidrojiet, vai arī izvēlētie papildinājumi atbilst piekļūstamības kritērijiem (spraudņi, moduļi,  logrīki). Pat ja izvēlētā tēma ir atbilstoša, papildinājumi var padarītu vietni nepiekļūstamu;
  • Novērtējiet, vai SVS satura veidošanas rīki un  video atskaņotāji atbalsta piekļūstama satura veidošanu (var pievienot virsrakstus un attēlu aprakstus);
  • Pārliecinieties, lai  piekļūstamības kritēriji tiktu nodrošināti ne tikai tīmekļa vietnes lietotājiem, bet arī satura redaktoriem.

Vai tiešām “viegli lasīt?”

Virkne valsts iestāžu savās tīmekļa vietnēs veido  sadaļas “vieglajā valodā”, lai nodrošinātu to piekļūstamību, tomēr projekta Piekļūstamība.lv eksperti secina, ka šis risinājums nesniedz vēlamo rezultātu. Sadaļu saturs lielākoties ir nepietiekams vai netiek savlaicīgi atjaunināts, kas liedz daļai sabiedrības saņemt aktuālu un būtisku informāciju.

Saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem un Eiropas Savienības direktīvu, sākot ar 2019. gada 20. septembri, jaunajām valsts pārvaldes tīmekļa vietnēm jābūt izstrādātām atbilstoši piekļūstamības principiem, lai tās būtu ērtas cilvēkiem arī veselības stāvokļa vai tehnoloģiju radītu traucējumu gadījumos. Turpmākajos gados izmaiņas būs jāveic arī agrāk izveidotajās valsts pārvaldes tīmekļa vietnēs un mobilajās lietotnēs.

No funkcionalitātes, satura un vizuālā dizaina viedokļa veiksmīgākais risinājums būtu veidot tīmekļa vietnes un mobilās lietotnes tā, lai visas tās sadaļas atbilstu piekļūstamības kritērijiem, tomēr daudzu iestāžu vietnēs tiek izvēlēta stratēģija izveidot atsevišķu sadaļu “Viegli lasīt”. No izstrādātāju skatu punkta tas ir vieglākais un arī lētākais risinājums, kā nodrošināt vietnes atbilstību normatīviem aktiem. Tomēr, kā novēroja Piekļūstamība.lv speciālisti, šim risinājumam ir būtisks trūkums – tās nepiedāvā noderīgu un aktuālu saturu.

Piekļūstamība.lv veica izpēti ar mērķi noskaidrot, vai Ministru kabineta un ministriju tīmekļu vietnēs ir atrodama informācija par izmaiņām vadībā pēc jaunās valdības izveides.

25.janvarī, divas dienas pēc jaunās valdības apstiprināšanas, informācija par jauno vadītāju bija ievietota tikai vienas – Tieslietu ministrijas – tīmekļa vietnes sadaļā “Viegli lasīt”. Tomēr šajā sadaļā redzamais saturs neatšķiras no tā, kas paredzēts citiem vietnes lietotājiem – ir veiktas tikai nelielas izmaiņas dizainā. Ministru kabineta un Ekonomikas, Labklājības, Finanšu un Zemkopības ministriju vietņu sadaļās “Viegli lasīt” bija informācija par iepriekšējiem ministriem. Lai gan Ārlietu un Kultūras ministrijās ministri nav mainījušies, piemēram, Ārlietu ministrijas vietnē sadaļas saturs atjaunots vien 2016. gada 13. maijā, savukārt Kultūras ministrijas vietnē nav infomācijas par izmaiņu datumu, bet Veselības ministrijas tīmekļa lapā nav atrodama informācija ne par jauno, ne par iepriekšējo ministri.

Iekšlietu, Satiksmes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Izglītības un zinātnes ministriju vietnēs nav sadaļu “Viegli lasīt”. Tādas nav arī Aizsardzības ministrijas vietnē, tomēr šajā gadījumā tā nav nepieciešama, jo viss vietnes saturs un funkcionalitāte ir pielāgota plašam lietotāju lokam – arī tiem cilvēkiem, kuriem ir veselības stāvokļa vai tehnoloģiju radīti ierobežojumi.

Digitālās vides piekļūstamība cilvēkiem, kuriem trīc rokas

Gandrīz katras saskarnes izstrādē būtu jāievēro principi, kas dara tās lietošanu ērtu cilvēkiem, kuri nevar kontrolēt sīkas roku kustības. Piemēram, Parkinsona slimības gadījumā. Par digitālās vides piekļūstamību pasaulē tiek runāts arvien vairāk, diemžēl pārāk maz vērības tiek pievērsts šķēršļiem, ar kuriem saskaras cilvēki, kuriem trīc rokas.

Ikvienam no mums ir kādreiz sanācis uzklikšķināt datorā vai mobilajā tālrunī uz kāda aktīva lauka/saites un atvērt vietni vai saturu, kuru neesam vēlējušies. Piemēram, braucot transportā un mobilajā ierīcē ritinot uz leju saturu. Savukārt cilvēkiem, kuriem trīc rokas, tā notiek teju katru reizi, kad tiek lietotas ierīces. It īpaši, ja tām ir skārienekrāns, kura izmantošanai ir nepieciešama sīka pirkstu motorika – pirksts ir jānovieto uz pareizās ekrāna daļas, jāritina atbilstošā ātrumā un pareizajā virzienā, vienlaicīgi turot to uz ekrāna.

Saskarne kā viena liela poga

Daudzas tīmekļa un programmu saskarnes ir izstrādātas nepareizi, radot problēmas lietotājiem, kuriem ir grūtības izmantot skārienekrānu. Tomēr ir vairāki vienkārši paņēmieni, kā saskarni var padarīt vieglāk piekļūstamu.

Daudzas vietnes un lietotnes saturs bieži vien tiek sarindotas bez atstarpēm. Šādi:

Vizuāls piemērs, ka ir nepareizi saites veidot cieši blakus, neatstājot brīvu vietu starp tām

Videoierakstā redzams cilvēks ar Parkinsona slimību, kurš mēģina izmantot saskarni lietotāja testa laikā ( video ir pieejami subtitri angļu valodā).

Kā redzams ierakstā, lietotājs cenšas novietot pirkstu starp ziņu sižetiem, cerot, ka šī vieta nereaģēs uz pieskārienu un neaktivizēs saites. Tomēr katra ekrāna daļa ir saistīta – it kā visa saskarsme būtu viena liela poga.

Lūk, citāts no video, kas izskaidro tā būtību:

Viņiem vajadzētu pievienot atstarpi starp dažādiem objektiem, lai es varētu nolikt pirkstu, kaut ko neaktivizējot.

– lietotājs ar parkinsona slimību

Risinājumi

Ja minētajā sarakstā ir neliela atstarpe starp aktīvajām saitēm, lietotāji tur var novietot pirkstu, nejauši nepieskaroties aktīvajiem laukiem, kas aizved citur. Šīs atstarpes lietotni padara arī mazāk pieblīvētu, līdz ar to vizuāli pievilcīgāku lietotājiem!

Vizuāli parādīts, kā izskatās tīmekļa vietnes saturs ja ir dizainētas atsterpes starp saitēm.

Vēl viens veids, kā atrisināt šo problēmu, būtu mobilo ierīču pārlūkprogrammām nodrošināt ritjoslas redzamību ekrāna malā. Ja tas vēl nav izdarīts, ritjoslu var aktivizēt pārlūka iestatījumu izvēlnē vai citā veidā.

Starptautiskais standarts

Globālā tīmekļa satura piekļūstamības pamatnostādnēs (WCAG) ir nepietiekami liela uzmanība veltīta kritērijiem, kas atvieglotu saskarņu lietošanu cilvēkiem, kuriem trīc rokas.

Iespējamie iemesli ir:

  • Skārienekrānu izmantošana pēdējos 10 gados ir strauji attīstījusies, savukārt, standarti mainās daudz lēnāk. 2010. gada WCAG versija tika publicēta 2008. gadā, bet no 2018.gada vasaras ir pieejama WCAG 2.1.
  • Trūkst zināšanu par piekļūstamības jautājumiem, kas skar lietotājus ar motorikas traucējumiem.
  • WCAG galvenokārt ir vērsta uz redzes traucējumiem un palīgtehnoloģijām. Motorikas darbības traucējumiem būtiski saskarņu risinājumi diemžēl nav iekļauti vadlīnijas augstākajos līmeņos A un AA, kuri minēti daudzos tiesības aktos un prasībās.

Lai kāds būtu iemesls, motorikas darbības traucējumu iekļaušana piekļūstamības pamatnostādnēs ir ļoti svarīga, un cerams, ka jaunākajā WCAG 3.0 versijā tas tiks ņemts vērā.

Padarīsim digitālo vidi piekļūstamāku cilvēkiem ar motorikas problēmām un Parkinsona slimību

Paldies, ka izrādījāt interesi par piekļūstamību!

Materiāls sagatavots, balstoties uz piekļūstamības un datorzinību eksperta Ērika Zeterstorma (Erik Zetterström, ICT Enablers un axesslab.com) rakstu. Autors arī pats saskāries ar aprakstīto problēmu, jo pirms dažiem gadiem viņam tika diagnosticēta Parkinsona slimība. 

Krāsu kontrastu principi

Veidojot tīmekļa vietņu un lietotņu dizaina risinājumus, ir svarīgi, lai tie būtu ne vien vizuāli pievilcīgi un atbilstu zīmolu identitātei, bet būtu arī ērti un viegli lietojami plašai auditorijai. Krāsu kontrasti un to efektīva pielietošana ir viens no priekšnoteikumiem piekļūstamības nodrošināšanā.

Vizuāli attēlots nepieciešamais krāsu kontrasts, lai informācija tiktu viegli uztverta.

Core koncepcija

Spilgtums – gaismas intensitāte, ko izstaro no virsmas laukuma noteiktā virzienā.

Krāsu kontrasts – ir izteikts pretstats, spilgtuma atšķirība starp divām krāsām, kas atrodas līdzās vai viena virs otras. (priekšplāns, fons).

Dinamiskais diapazons (dynamic range) – attiecība starp spilgtuma lielākajām un mazākajām vērtībām, kuras var uztvert cilvēka acs. Krāsu kontrasta gadījumā tas nozīmē atšķirību starp spožāko un tumšāko gaismu. Acīm ir nepieciešams laiks, lai pielāgotos dažādiem gaismas līmeņiem, tādēļ dizaineriem jāņem vērā cilvēka acs dinamiskā diapazona attiecība pret digitālajiem ekrāniem.

Optiskais atspīdums – atspīdumu rada ievērojama spilgtuma attiecība starp priekšmetu un starojuma avotu, kas attiecas uz digitālajiem ekrāniem, kā rezultātā atspoguļotais spilgtāks gaismas avots cilvēkam novēršoties no ekrāna apgrūtina saskatīt blakus esošos objektus. Jūs variet arī piemērot šo koncepciju ekrāna izgaismošanai, piemēram, kas notiek, kad jūs lietojat portatīvo datoru ārā.

Krāsu kontrasta attiecība – digitālā ekrāna sistēmas īpašība, kas apzīmē spilgtākās krāsas , baltās, spilgtuma attiecību pret tumšāko, melno krāsu, ko sistēma spēj radīt. Augsta kontrasta attiecība ir jebkura displeja vēlamais aspekts.

Cilvēka acu dinamiskais diapazons – cilvēka acs dinamiskais diapazons ir aptuveni 20 pārtraukumi, vai 1. 000. 000 : 1.Cilvēka acs kontrasta jutīgums ir vislielākais, ja detaļas biežums ainā ir aptuveni 4 cikli uz grādu (avots).

Kontrasta koeficenta aprēķināšana

Kontrasta attiecība var būt no 1 līdz 21 (parasti rakstīts 1: 1 līdz 21: 1).

(L1 + 0,05) / (L2 + 0,05), kur:

Tīmekļa vietnes satura pieejamības vadlīnijas (WAG) 2.0

Tīmekļa vietņu un aplikāciju pieejamības standartā (WCAG) ir iekļauti vairāki norādījumi par krāsu kontrasta attiecībām.

Minimālie kontrasta standarti

1.4.3 Kontrasts (minimums): teksta vizuālais noformējums un tekstā ievietotajiem attēliem kontrasta attiecībai ir jābūt vismaz 4,5: 1. Izņēmumi ( AA līmenī ):

  • Garš teksts: gara teksta un attēlu kontrasta attiecībai jābūt vismaz 3: 1;
  • Neaktīvs: teksts vai teksta attēls, kas ir neaktīva lietotāja saskarsmes sastāvdaļa, kurai ir dekoratīva nozīme un kas nav redzams citiem. Vai arī tā ir daļa no attēla, kurā ir cits nozīmīgs vizuālais saturs, kuram nav kontrasta prasību;
  • Logotipi: tekstam, kurš ir zīmola vai logo daļa, netiek piemērotas minimālā kontrasta prasības.

Uzlabota kontrasta standarti

1.Kontrasts (uzlabots): Teksta un teksta attēlu vizuālais noformējums, kurā kontrasts ir vismaz 7: 1. Izņēmumi (AAA līmenī ):

GGarš teksts:gara teksta un attēlu kontrasta attiecībai jābūt vismaz  4,5: 1;

Neaktīvs: teksts vai teksta attēls, kas ir neaktīva lietotāja saskarsmes sastāvdaļa, kurai ir dekoratīva nozīme un kas nav redzams citiem. Vai arī tā ir daļa no attēla, kurā ir cits nozīmīgs vizuālais saturs, kuram nav kontrasta prasību;

Logotipi: tekstam, kurš ir zīmola vai logo daļa, netiek piemērotas minimālā kontrasta prasības.

Bezmaksas kontrasta attiecību rīki

Lai pārbaudītu vietnē izmantotās krāsu shēmas un pārliecinātos, vai saturs ir pieejams, iesakām izmantot šādus rīkus:

Webaim Contrast Checker – Bezmaksas, tiešsaistes krāsu kontrasta kaukulātors;

Contrast Checker  – Bezmaksas, tiešsaistes rīks melnbaltā kontrasta noteikšanai;

WCAG Contrast checker  – Firefoxaddon

Color Contrast Analyzer  – Chrome paplašinājums

* rakstā nav iekļauti piemēri par krāsu izvēlei . Lasīt vairāk par krāsu pieejamību šeit.