5 padomi, ko ņemt vērā, publicējot informāciju digitālajā vidē

Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, dzīve neapstājas arī globālās pandēmijas laikā, jo uzzināt jaunāko informāciju, sazināties ar radiem, draugiem un paziņām, iegādāties primāri nepieciešamās lietas un pat vadīt biznesu var tiešsaistē. Tāpēc šobrīd ir ļoti būtiski, lai digitālajā vidē publicētā informācija ir pieejama un saprotama ikvienam lietotājam, uzsver dažādības vadības un digitālās vides piekļūstamības eksperti.

Ar ikonām un tekstu attēloti 5 ieteikumi, ko ņemt vērā, publicējot informāciju digitālajā vidē. Labajā apakšējā stūrī ir vīrieša un sievietes ilustrācija.
5 padomi, ko ņemt vērā, publicējot informāciju digitālajā vidē

Šis nosacījums attiecas gan uz lielajiem, vidējiem un mazajiem uzņēmējiem, gan arī uz dažādām organizācijām un arī valsts institūcijām. Iemesls – šobrīd informācijas nodošanai par izmaiņām uzņēmumu darba laikos, klientu un dažādu iestāžu apmeklētāju apkalpošanas kārtībā, preču un pakalpojumu pasūtīšanas iespējām, valstiski nozīmīgiem lēmumiem u.tml. primāri tiek izmantoti daudzveidīgi digitālie kanāli – tīmekļa vietnes, savstarpējās saziņas lietotnes, sociālie tīkli u.c. Sociālās distancēšanās apstākļos tas nozīmē, ka šos kanālus ikdienā vairāk sāk izmantot ne vien pieredzējuši lietotāji, bet arī cilvēki, kuri iepriekš dažādu objektīvu iemeslu dēļ deva priekšroku saziņai klātienē.

Piemēram, saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa 2018. gada ziņojuma datiem, Latvijā interneta lietotāju īpatsvars iedzīvotāju vidū gandrīz atbilst ES vidējam rādītājam, tomēr 52% Latvijas iedzīvotāju joprojām trūkst digitālo pamatprasmju, kas tiem liedz efektīvi lietot  internetu,  turklāt  19%  digitālo  prasmju  nav vispār.*

Latvijā digitālās vides piekļūstamības jautājumiem līdz šim pievērsta nepietiekama uzmanība, tāpēc piekļūstamības ierobežojumi ir novērojami teju ikvienā tīmekļa vietnē, mobilajā lietotnē u.tml. Īpaši izteikti šos ierobežojumus ikdienā izjūt cilvēki ar invaliditāti. Taču dažādu apstākļu ietekmē ar tiem saskaras ikviens lietotājs, norāda digitālās vides piekļūstamības eksperts Pēteris Jurčenko.

“Šo ierobežojumu identificēšana un novēršana uzņēmumiem un organizācijām prasīs zināmu laiku un resursus. Tāpēc šā brīža situācijā ir vērts sākt ar pašu minimumu – jaunu, stabilu ieradumu veidošanu attiecībā uz informācijas noformēšanu digitālajos resursos, tā veicinot mijiedarbību ar lietotājiem,” skaidro eksperts.

Komunikācijas kanāli

Tālrunis un e-pasts ir neatņemama uzņēmumu un organizāciju vizītkartes daļa. Taču ar tiem mūsdienās vairs nepietiek. Īpaši krīzes situācijās. Piedāvājiet saviem lietotājiem (klientiem, sadarbības partneriem) arī citas alternatīvas, kas nodrošina plašākas saziņas iespējas (audio, video, čats), lielāku klātbūtnes efektu, bet līdz ar to – lielāku uzticību, piemēram, lietotnes “WhatsApp”, “Signal”, “Skype” u.c.

Teksta noformējums

Mūsdienās informatīvā telpa ir ļoti pārsātināta, turklāt informācija ir nestrukturēta un tās aprites ātrums strauji palielinās. Tādēļ, publicējot informāciju digitālajā vidē, ir jāņem vērā, ka jūsu tīmekļa vietnes, mobilās lietotnes u.tml. nav grāmata. Ka informācijas uztvere digitālajā un reālajā vidē būtiski atšķiras.

Lai veicinātu mijiedarbību ar “digitālajiem pilsoņiem”, visai informācijai jūsu digitālajos resursos ir jābūt ne vien ātri un ērti atrodamai, bet arī viegli uztveramai. Tāpēc neatkarīgi no jūsu mērķiem – informēt, izglītot vai izklaidēt –, izvairieties digitālajā komunikācijā no gariem, sarežģītiem un piesātinātiem tekstiem, profesionālā žargona, saīsinājumiem, kas apgrūtina informācijas uztveri.

Jūsu lietotāji novērtēs, ja runāsiet ar viņiem vienkāršā, cilvēcīgā un gramatiski pareizā valodā: izmantojot vienkārši veidotus teikumus, izceļot tekstos būtiskāko informāciju treknrakstā vai ar tematiskām ikonām u.tml.

Audio un video ierakstu noformējums

Video šobrīd ir viens no populārākajiem informācijas nodošanas formātiem visā pasaulē, tostarp Latvijā. Taču ikdienā ir virkne situāciju, kad video saturu lietot ir apgrūtinoši un pat neiespējami – fona trokšņi, atrašanās publiskās vietās, salūzušas austiņas vai austiņu ligzda, dzirdes traucējumi u.tml. Subtitri ir efektīvākais veids, kā nodrošināt šī satura pieejamību ikvienam un teju jebkurā vietā un laikā.

Līdzīgi ierobežojumi var būt arī audio satura izmantošanā. Tāpēc, publicējot savos resursos audio ierakstus, piemēram, intervijas, stāstus vai radio reportāžas, papildiniet tos ar vispārīgu vai detalizētu satura aprakstu.

Attēlu tekstuālā alternatīva

Dažāda veida attēli – fotogrāfijas, ilustrācijas, grafiki u.c. – šobrīd tiek plaši izmantoti uzņēmumu un organizāciju komunikācijā ne vien vides reklāmās, bukletos u.tml., bet arī digitālajā vidē, jo tie pievērš vairāk uzmanības, kā arī veicina informācijas uztveri.

Lai attēlus var apskatīt ikviens – arī cilvēki, kuri izslēguši attēlu atspoguļošanas funkciju, lai paātrinātu lejupielādi vai saglabātu joslas platumu, kā arī cilvēki ar redzes traucējumiem, pievienojiet tiem tā dēvēto tekstuālo alternatīvu. Jūsu resursu dizainu šie teksti nekādi neietekmēs, jo ar neapbruņotu aci nebūs redzami. Taču tos varēs nolasīt, piemēram, ekrāna lasīšanas ierīces, kas ir vājredzīgu un neredzīgu cilvēku “acis” digitālajā vidē.

Jāpiebilst, ka attēlu tekstuālajām alternatīvām nav jābūt apjomīgām un prozaiskām. To mērķis ir nodot attēlu nozīmi. Tāpēc, veidojot šos tekstus, iedomājieties, ka telefonsarunā aprakstāt konkrēto attēlu draugam vai kolēģim.

Savukārt, ja attēlā, piemēram, pasākuma afišā, darba sludinājumā vai infografikā, iekļauta plaša, nozīmīga informācija, nodublējiet to rakstveidā turpat zem attēla. Ja šādas iespējas nav, pievienojiet attēlam īsu aprakstu un iekļaujiet tajā saiti uz resursu, kurā pieejama plašāka informācija par konkrēto notikumu, vakanci, pētījumu u.tml.

Arī “Google” meklētājs no teksta alternatīvas varēs saprast, ka konkrētā ir informācija par darba laika izmaiņām nevis vienkārši attēls.

Kontrasti

Lai jūsu publicēto informāciju spētu izlasīt un uztvert ikviens – kā cilvēki ar redzes traucējumiem, tā arī redzīgi cilvēki, piemēram, lietotāji ar lasīšanas traucējumiem un seniori, būtiska nozīme ir teksta un tā fona krāsu kontrastam – tam jābūt optimālam.

Tīmekļa vietnēs pēc noklusējuma ieteicams izmantot kontrasta koeficientu 4,5:1. Vienlaikus ir jāparedz lietotājiem iespēja tīmekļa vietnēs mainīt tajās publicētā teksta un fona krāsu, neietekmējot to funkcionalitāti. Tas pats attiecas arī uz brīvu teksta izmēra maiņu.

“Cilvēki ir dažādi. Arī viņiem pieejamās ierīces, viņu spējas izmantot šīs ierīces un viņu digitālā pratība ir atšķirīga. Tāpēc šobrīd vairāk nekā jebkad iepriekš ir svarīgi publicēt tīmeklī informāciju, ievērojot digitālās vides piekļūstamības principus,” uzsver Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja un dažādības vadības eksperte Dace Helmane.

Plašāka informācija par digitālās vides piekļūstamības principiem pieejama šeit: vadlinijas.pieklustamiba.lv/

* Eiropas Komisijas dati, 2018.

“Izdzīvos” tie, kuri visātrāk pielāgosies digitālā laikmeta prasībām

Koronavīrusa Covid-19 pandēmija ir radījusi apstākļus, kad cilvēki ir spiesti pašizolēties un izvairīties no klātienes kontaktiem, tāpēc digitālo tehnoloģiju loma strauji palielinās – tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt informācijas apmaiņu un dažādu sadzīvē nozīmīgu procesu nepārtrauktību attālināti, neapdraudot savu un līdzcilvēku veselību un dzīvību. Tādējādi šobrīd pievērst pastiprinātu uzmanību digitālās vides piekļūstamības jautājumiem ir svarīgāk nekā jebkad iepriekš.

Lai arī sociālā distancēšanās ir efektīvs veids vīrusa lokalizēšanai, ir skaidrs, ka līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu dzīve valstī neapstājas – cilvēki joprojām grib ēst, justies droši, dzīvot siltumā, komunicēt ar radiem, draugiem, paziņām u.tml. Par to liecina gan mazumtirdzniecības veikalu tīklu preču piegādes ķēžu lielā noslodze, gan mobilo sakaru tīklu noslodzes pieaugums, gan arī eParaksts mobile un citu digitālo pakalpojumu pieprasījuma palielināšanās.

Tomēr, raugoties no uzņēmēju un dažādu organizāciju perspektīvas, digitālās tehnoloģijas šobrīd ir ne tikai efektīvākais veids, kā nodot iedzīvotājiem, tostarp klientiem un sadarbības partneriem, nozīmīgu informāciju, piemēram, par vīrusa profilakses pasākumiem, dažādām akcijām, izmaiņām darba laikā, preču un pakalpojumu pieejamībā un piegādes nosacījumos. Tas ir arī veids, kā veicināt digitālo pakalpojumu patēriņu un esošo, kā arī potenciālo sadarbības partneru lojalitāti.

Komplicēta tīmekļa lapu navigācija, sarežģīti un grūti uztverami teksti, nepārdomāti krāsu kontrasti, video materiāli bez titriem un svarīgas informācijas atspoguļošana attēlu formātā bez alternatīvā teksta – šīs ir tikai dažas no biežāk izplatītajām kļūdām, kas ierobežo digitālās vides piekļūstamību ikvienam lietotājam. Daudzi uzņēmumi tās ignorē, uzskatot, ka cilvēku skaits, kas ar šiem ierobežojumiem saskaras ikdienā, ir pārāk mazs. Taču šis uzskats ir maldīgs.

Ir svarīgi ņemt vērā, ka ierobežojumus, kas saistīti ar digitālās vides piekļūstamību, ikdienā  izjūt ne tikai cilvēki ar invaliditāti – redzes, dzirdes, kustību un intelektuālās attīstības traucējumiem. Ar tiem šobrīd saskaras arī lietotāji no citām sociālajām grupām – cilvēki ar zemu digitālo pratību (piemēram, seniori vai speciālisti, kuri strādā ar IT nesaistītās nozarēs), cilvēki ar īslaicīgām veselības problēmām (piemēram, traumētu roku vai pirkstu), cilvēki, kuru atrašanās vietā ir vājš interneta signāls (piemēram, nomaļās vietās) vai kuru ierīces (piemēram, dators vai mobilais tālrunis) nav pietiekami jaudīgas, un daudzi citi. Citiem vārdiem sakot, ar šiem ierobežojumiem dažādu apstākļu ietekmē var saskarties ikviens no mums. Pat ļoti pieredzējuši lietotāji.

Pats esmu uzņēmējs, tāpēc no pieredzes varu teikt, ka ir ļoti svarīgi veicināt mijiedarbību ar esošajiem un potenciālajiem klientiem. Un īpaši nozīmīgi tas ir krīzes situācijās. Tāpēc es ieteiktu uzņēmumiem un organizācijām uztvert šos apstākļus kā lielisku iespēju objektīvi izvērtēt savu digitālo resursu un produktu kvalitāti, primāri balstoties uz izmaiņām to pieprasījumā, un izmantot šo iegūtos datus, faktus izaugsmes veicināšanai.

Lai arī digitālās vides piekļūstamība kopumā ir visai komplicēta lieta, šobrīd es ieteiktu pievērst uzmanību diviem būtiskiem aspektiem.

Pirmkārt, izvērtējiet sava uzņēmuma, organizācijas digitālo resursu infrastruktūru, tās lietošanas ērtumu visa pakalpojuma laikā. Nozīme ir ne tikai konkrētu pakalpojumu lietotāju skaitam, preču vai pakalpojumu iegādes pieteikumu skaitam un pat pabeigtiem pirkumiem. Nozīme ir arī tam, cik apmierināti būs jūsu klienti pēc pakalpojuma izmantošanas, un kā noskaņoti būs jūsu darbinieki tā vai cita pieteikuma apstrādes procesa beigās, proti, cik daudz kļūdu tiks pieļauts “pa ceļam” un cik daudz reizes kādam būs kaut kas jālabo.

Piemēram, ja pirkuma noformējuma formā nav iespējams ievadīt piegādes adresi, ir apgrūtināta lietotāju reģistrēšanās vai arī nav aktualizēta informācija par piegādes laiku u.tml., pastāv ļoti liela varbūtība, ka jūsu klienti izskatīs iespējas izmantot jūsu konkurentu pakalpojumus. Kā nekā, ja agrāk viņi šādās situācijās varēja aiziet uz veikalu un nopirkt visu nepieciešamo klātienē, šobrīd, krīzes apstākļos, šī iespēja ir ļoti ierobežota. Un šajā gadījumā nav svarīgi – runa ir par pusdienu pasūtīšanu ar piegādi uz mājām vai elektrības rēķina apmaksu.

Šajos apstākļos lielāku vilšanos klientiem sagādās nevis ilgāks preču un pakalpojumu piegādes laiks, bet tas, ka, piemēram, laicīgi nespēsiet norādīt to, cik tieši ilga būs piegāde. Tādēļ – jo mazāk sistēmas kļūdu, jo labāk jūsu biznesam!

Otrkārt, ņemot vērā, ka karantīna paredz maksimāli ierobežot cilvēku saskari klātienē, nodrošiniet saviem klientiem, sadarbības partneriem līdztekus telefonijas pakalpojumiem vismaz divus digitālās saziņas kanālu ar jūsu uzņēmumu vai organizāciju. Ar e-pastu, ņemot vērā dažādu serveru darbības specifiku un interneta signāla aizturi, mūsdienās, bet īpaši – krīzes situācijās, vairs nepietiek. Izmantojiet alternatīvus komunikācijas kanālus, kas nodrošina gan plašākas izvēles iespējas klientiem un sadarbības partneriem, gan arī lielāku klātbūtnes efektu, bet līdz ar to – liekāku uzticību, piemēram, tādas lietotnes kā “WhatsApp”, “Signal”, “Skype” u.c.

Jāpiebilst, ka, uzturot komunikāciju ar klientiem, sadarbības partneriem digitālajos kanālos, jāņem vērā, ka lietotāju spējas un iespējas ir ļoti dažādas, tāpēc vēlams nodrošināt gan videozvana, gan arī čata iespējas. Pirmo novērtēs cilvēki, kuriem ir svarīgi atrisināt viņu jautājumu ātri, kuriem nepieciešami paraugdemonstrējumi, kuriem dažādu objektīvu iemeslu dēļ nav ērti rakstīt (piemēram, viņi atrodas kustībā, ir traumējuši roku vai vienkārši lēni raksta) u.c. Savukārt otru novērtēs cilvēki, kuri sarunas laikā atrodas sabiedriskā vietā vai vienistabas dzīvoklī, kur fonā ir informācijas uztveri apgrūtinoši trokšņi (piemēram, rotaļājas bērni vai rej suns), kuriem nav tādu palīgrīku kā austiņas vai mikrofons vai tie ir salūzuši u.c.

Tāpat ir būtiski izrunāt ar darbiniekiem gadījumus, kad, piemēram, esošais vai potenciālais klients ir ar zemām datorlietošanas prasmēm, tāpēc pats saviem spēkiem veikt noteiktas darbības tīmeklī nespēj. Iespējams, šis ir gadījums, kad ir vērts piedāvāt instruktāžu par veicamajām darbībām, izmantojot koplietota ekrāna funkciju. Protams, ievērojot visus digitālās drošības priekšnosacījumus.

Nav šaubu, ka jebkāda veida uzlabojumi, attīstība ir saistīti ar izmaksām, tāpēc esmu pārliecināts, ka daudzi uzņēmēji, lasot šos ieteikumus, vien pasmiesies, jo – par kādām gan izmaksām var būt runa krīzes situācijā, kad ir jādomā, kā “neiebraukt mīnusos”?! Tomēr jautājumos, kas saistīti ar digitālās vides piekļūstamību, ir jāskatās nedaudz tālākā perspektīvā par “šodien”, “rīt” un “parīt”, jo ilgtermiņā tas ir stāsts uz uzņēmuma, organizācijas ilgtspēju. Par izaugsmi. Un reputāciju. Bet reputācija, kā zināms, var izmaksāt ļoti dārgi…

Vairāk informācijas par digitālās vides piekļūstamību atradīsiet sociālajā tīmekļa vietnē Facebook.com @pieklustamiba

Komikss par piekļūstamību

Informāciju tehnoloģiju uzņēmumi lielā mērā ir atbildīgi par digitālās vides piekļūstamību. Tāpēc aicinām, veidojot tīmekļa vietnes, aplikācijas pievērst pastiprinātu uzmanību, lai šīs vietnes ir piekļūstamas visiem lietotājiem vienlīdzīgi.

Vairāk par piekļūstamību lasiet mūsu rakstos, vai apmeklējiet Digitālās vides piekļūstamība Facebook.com lapu

Deviņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem ir saskārušies ar neērtībām digitālajā vidē

16.maijā pasaulē tiek atzīmēta Digitālās piekļūstamības diena, kuras mērķis ir aicināt ikvienu vairāk runāt un domāt par digitālās vides piekļūstamību un šķēršļiem, kas traucē virknei cilvēku saņemt informāciju vai pakalpojumus. Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta, kompānijas Kantar un platformas Piekļūstamība.lv veiktā aptauja atklāj, ka gandrīz katrs Latvijas iedzīvotājs pēdējā gada laikā ir saskāries ar kādām neērtībām, apmeklējot tīmekļa vietnes un sociālos medijus.

Pētot, ar kādām problēmām interneta vidē pēdējā gada laikā ir saskārušies Latvijas iedzīvotāji, iezīmējas divas izplatītākās situācijas – uznirstošie, kustīgie logi un animācijas, kas traucējuši 92% Latvijas iedzīvotāju, kā arī situācija, kur, spiežot vienu pogu vai saiti, nospiests un atvērts kas pilnīgi cits (90%).

Aptaujas rezultāti liecina, ka salīdzinoši bieži iedzīvotāji ir saskārušies arī ar neloģisku, sarežģītu satura struktūru, grūtībām atrast vajadzīgo (81%), ar grūtībām apskatīt lapu mobilajā telefonā (78%); grūtībām saskatīt un izlasīt tekstu (69%), nepieejamu meklēšanas funkciju (66%), kā arī problēmām, aizpildot aptaujas vai iepirkšanās formas (65%).

“Interesanti, ka kopumā būtiskas atšķirības demogrāfiskās grupās neiezīmējas – tie cilvēki, kuri vairāk izmanto digitālo vidi un orientējas tajā, arī biežāk saskaras ar problēmām apmeklējot kādu no interneta mājas lapām vai lietojot sociālos tīklus,” stāsta Kantar klientu vadītāja Ingrīda Libora.

Platformas Pieklustamiba.lv vadītājs Pēteris Jurčenko norāda: “Agrāk cilvēki nelietoja datoru vai viedtālruni, jo tas nebija fiziski pieejams. Tagad iekārtu pieejamība vairs nav problēma, bet bieži vien cilvēki, nezina, ka datoros un telefonos ir iebūvēti piekļūstamības rīki, kas viņiem varētu atvieglot dzīvi līdzīgi kā saulesbrilles. Tāpat satura veidotāji reti pievērš uzmanību piekļūstamības prasībām, radot risinājumus, kas nav pieejami visiem.”

“Piekļūstama digitālā vide ir īpaši būtiska cilvēkiem, kuriem ir pastāvīgi vai īstermiņa redzes, dzirdes, kustību vai uztveres traucējumi, tomēr noderīga tā ir ikvienam. Piemēram, audzinot četrus bērnus, es pati ik dienu saskaros ar situāciju, kad bankas maksājums jāveic, izmantojot vienu roku, vai svarīgs ziņu sižets jānoskatās lielā troksnī. Tādejādi pārdomāti risinājumi palīdzētu ikvienam labāk uztvert saturu un izmantot pakalpojumus,” skaidro Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.

Aptauju veica pētījumu kompānija Kantar laikā no 2019. gada 7. līdz 9. maijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 900 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 60 gadiem.

Par aptauju

Kantar pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas iedzīvotāju kopumam vecumā no 18 līdz 60 gadiem. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Kantar strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.

Par Kantar

Kantar ir vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija Latvijā. Kantar ir viena no pasaules lielākajām pētījumu kompānijām ar ekspertiem vairāk nekā 90 pasaules valstīs. Kantar grupa ir viena no pasaules vadošajām datu, atziņu un konsultāciju kompānijām. Kantar Latvijā ir pētījumu kompānija ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi, kas veic tirgus, sabiedriskās domas un mediju izpēti un sniedz ieteikumus klientu biznesa izaugsmei.

Par Pieklustamiba.lv

Pieklustamiba.lv ir uzņēmuma Turn Digital un Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta kopīga iniciatīva, kuras mērķis ir veicināt Latvijas digitālās vides piekļūstamību iespējami plašākai sabiedrības daļai, aktualizēt tās nozīmi, sekmēt izpratni un virzīt pārmaiņas. Iniciatīvas darbības virzieni ir digitālās vides piekļūstamības konsultācijas, individuāli risinājumi problēmām; tīmekļa vietņu piekļūstamības testēšana un audits; mācības un semināri par piekļūstamības principiem un to ieviešanu.

Par Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu

Biedrība “Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts” tika izveidota 2011. gada sākumā ar mērķi sekmēt valsts ilgtspējīgu attīstību. Institūta biedri un eksperti ir vadošie konsultāciju uzņēmumi dažādos ilgtspējas aspektos: COBALT, Estonian, Latvian & Lithuanian Environment, Latvijas Zaļais punkts, Golin Riga, Spring Valley un Kantar TNS.

Tīmekļa vietnei jābūt lietojamai arī bez peles!

Liela daļa tīmekļa vietņu lietotāju ar kustību un redzes traucējumiem nevar lietot peli vai skārienjūtīgās virsmas. Lai pārvietotos pa vietni, tiek izmantoti taustiņi “tab” vai “bulta”, kā arī alternatīvas ievadierīces. Pievērsiet uzmanību, vai, izmantojot “tab” taustiņu, ir iespējams pārvietoties pa lapu loģiskā secībā, neizlaižot sadaļas un “nelēkājot” no vienas malas uz otru.

Ilustrācijā attēlota klaviatūra uz kuras ir atzīmēti taustiņi "tab" un "bulta". Ar šo taustiņu palīdzību cilvēks bez peles var pārvietoties pa tīmekļa vietni, kas ir svarīgi, tas notiek secīgi un saprotami.
lustratīvi parādīta secīga pārvietošanās pa tīmekļa vietni, izmantojot “tab” un “bulta” taustiņus.

Ja vietnes lapā ir jāievieto garāks teksts, tas noteikti ir jāsadala, izmantojot enkurus (anchor links), kas klaviatūru lietotājam palīdz ātri nokļūt pie nepieciešamās lapas daļas. Tāpat katras lapas augšpusē jābūt iespējai “pāriet uz galveno saturu”.

Vietnēs, kurās ir sazarota, daudzpakāpju izvēlne, pārliecinieties, lai ar “tab” taustiņu varētu nokļūt visos izvēlnes līmeņos!

Vairāk informācijas par digitālās vides piekļūstamību atradīsiet sociālajā tīmekļa vietnē Facebook.com @pieklustamiba

Dinamiskais saturs – lamatas ekrānu lasītājiem

Ja tīmekļa vietnē saturs atjaunojas dinamiski (bez lapas pārlādēšanas), ekrānu lasītājs to var arī nepamanīt. Tā var notikt ar modāliem logiem, uznirstošām izvēlnēm u.c. dinamisko saturu. Tas nozīmē, ka vietņu lietotāji, kuri izmanto tikai klaviatūru, var tikt “iesprostoti” zem kādas pēkšņi parādījušās lapas vai neuzzina par kādu būtisku sadaļu tajā. Šīs funkcijas var viegli pārveidot piekļūstamas, izmantojot ARIA vai front-end development frameworks (front- end izstrādes sistēmu), kas atbalsta piekļūstamību.

Ilustrēts dinamiskais tīmekļa vietnes saturs (baneris), kuru nevar aizvērt, izmantojot tikai klaviatūru, vai neuzzina par kādu būtisku saturu tajā

Ja tīmekļa vienē ir ievietots video, pārliecinieties, ka video atskaņotāji netiek palaisti automātiski un tos var lietot arī bez peles. Visiem video ir jābūt pievienotiem titriem un transkriptiem, lai tos varētu izmantot cilvēki ar dzirdes traucējumiem.

Savukārt, ja vietne satur slaidrādi, tad katrai fotogrāfijai jābūt alternatīvajam tekstam, un lietotājam jaspēj pa to pārvietoties, izmantojot tikai klaviatūru.

Piekļūstamība ir jāpārbauda arī īpašiem logrīkiem kā kalendāriem, kuros lietotāji var izvēlēties datumus, drag and drops funkcijai u.c.

Vairāk informācijas par digitālās vides piekļūstamību atradīsiet sociālajā tīmekļa vietnē Facebook.com @pieklustamiba

Izmantojiet ARIA, kad tas tiešām ir nepieciešams!

ARIA ( Accessible Rich Internet Applications) ir risinājums, kas ļauj tīmekļu vietnes elementus, kas nav piekļūstami, padarīt saprotamus ekrānu lasītājiem. It īpaši tas ir svarīgi, ja vietnē tiek izmantots dinamisks saturs, piemēram, modālie logi.

Tomēr ARIA būtu jāpielieto vien tad, kad nav citu variantu. Ja vien ir iespējams, priekšroka būtu jādod HTML iespējām. Turklāt, daudzas funkcijas, kuras agrāk mēdza aprakstīt ar ARIA palīdzību, tagad ir iekļautas HTML5 standartā.

Ņemiet vērā, ka ar ARIA var padarīt piekļūstamu ikvienu tīmekļa vietni, tomēr tam ir nepieciešamas padziļinātas zināšanas un pieredze. Ja ar to rīkojas neprasmīgi, rezultāts var būt sliktāks nekā nelietojot nemaz!

Ilustrācija, kurā attēloti četri laukumi. Pirmajā ir paskaidrots, kas ir aria, otrajā, piebilde, ka to vajag izmantot prasmīgi, vai nelietot nemaz. Trešajā vizuāls piemērs pareizai aria un ceturtajā nepareizai aria.

Vairāk informācijas par digitālās vides piekļūstamību atradīsiet sociālajā tīmekļa vietnē Facebook.com @pieklustamiba

Piekļūstamu datu ievades formu veidošana

Ja tīmekļa vietnēs tiek izmantotas datu ievades formas, tad katram aizpildāmajam logam ir jābūt pareizi novietotam, aprakstošam nosaukumam, lai ekrāna lasītāju lietotāji varētu saprast, kāda informācija tajā ir jāraksta.

Formas aizpildītājam, izmantojot “tab” taustiņu, ir jāvar secīgi pārvietoties no viena lauka uz otru, tos aizpildīt un beigās nospiest formas apstiprinājuma pogu.Ir ieteicams līdzīgus vai savā starpā sasaistītus logus sagrupēt atbilstoši tēmām. Piemēram, “vārds un uzvārds” un “dzimšanas datums” var tikt apkopoti blokā ar virsrakstu “personīgā informācija”. Šāda formu organizācija var palīdzēt ekrāna lasītāju lietotājiem sekot līdzi paveiktajam un gūt labāku priekšstatu par informācijas kontekstu.

Ja formas lauki ir jāaizpilda obligāti, tie ir atbilstoši jāapzīmē, lai brīdinātu lietotājus. Pie lodziņa nosaukuma var ierakstīt, “lauks ir obligāts”. Nereti obligātie lauki tiek apzīmēti ar zvaigznīti, kuru diemžēl daļa ekrānu lasītāju nespēj nolasīt. Tomēr zvaigznītes vai citas līdzīgas vizuālas norādes ir jāizmanto, lai brīdinātu pārējos tīmekļa vietnes lietotājus, tostarp, cilvēkus ar mācīšanās grūtībām vai ar sliktām valodas zināšanām. Lai ekrāna lasītājam norādītu, ka lauks ir obligāti aizpildāms, var izmantot arī ARIA metodi un HTML risinājumus.

Pēc piekļūstamības vadlīnijām, ilustrēta pareizā un ne tik pareizā datu ievades forma.

Vietturi ( placeholder), kuros tiek sniegti piemēri, kāda informācija lodziņā būtu jāraksta, neaizvieto lauciņu nosaukumus. Šādi blāvi, nodziestoši uzraksti nav piemēroti cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Pēc formas apstiprināšanas pogas nospiešanas, lietotājs būtu jāinformē, vai viss izpildīts pareizi. Tāpat ir jānodrošina ērts risinājums, kā lietotājs var nokļūt pie nepareizi aizpildītiem lodziņiem un tos izlabot.

CAPTCHA tiek ļoti bieži izmantots formu validēšanai, tomēr tas nav piemērots ekrāna lasītājiem. Tā vietā ir pieejamas dažādas alternatīvas, kas palīdzēs izvairīties no mēstulēm un vienlaikus arī nodrošinās piekļūstamību.

Vairāk informācijas par digitālās vides piekļūstamību atradīsiet sociālajā tīmekļa vietnē Facebook.com @pieklustamiba

Izmantojiet tabulas tikai datu atspoguļošanai!

Tīmekļu vietnēs viens no biežākajiem piekļūstamības klupšanas akmeņiem ir tabulas. Prasmīgi veidotas, tās var palīdzēt sakārtot un atspoguļot tabulāros datus viegli uztveramā veidā. Savukārt, ja tabulas ir sarežģītas, turklāt nav atbilstoši izmantots HTML, tās var kļūst arī par īstu izaicinājumu vietnes apmeklētājiem. It īpaši, ja tiek izmantots ekrānu lasītājs.

Lai tabulas būtu piekļūstamas, to izkārtojumam ir jābūt pēc iespējas vienkāršākam. Tabulām ir jābūt pievienotiem parakstiem (<caption>), kas atspoguļo par to saturu. Kolonnu un rindu galvenēm (<th>) jābūt citādāk apzīmētām nekā pārējām datu šūnām (<td>), lai tās varētu viegli atšķirt un saprast to kopsakarības. Ja tabulā ir tikai viena galvene (header), parasti ekrāna lasītāju lietotājiem nav grūtību saprast, kāda ir kolonnās un rindās izkārtoto datu saistība ar nosaukumiem galvenē. Ja tomēr datu atainošanai ir nepieciešama sarežģītākas tabulas, kurās ir apvienotas šūnas vai ir vairākas, daudzlīmeņa galvenes, ir jāizmanto īpaši HTML risinājumi (scope, id, headers), lai atbilstoši apzīmētu radniecīgos laukus un atvieglotu orientēšanos saturā.

Vienkārša, piekļūstama tabula

Tabula, kura vizualizē tabulāro datu pareizu lietošanu.

Sarežģīta, bet ar HTML lietojama tabula

Tabula, kura vizualizē tabulāro datu pareizu lietošanu, bet nu jau ar HTML palīdzību.

Ja nav pareizi apzīmēti saistītie lauki ar HTML, tad tabula nav piekļūstama.

Tabula, kura vizualizē tabulāro datu pareizu lietošanu, un kurā ir atzīmētas tabulas problēmzonas, kuras ir pareizi jāapzīmē ar HTML. Pretējā gadījumā tabula būs nepeikļūstama.

Sliktas tabulas paraugs

Nepiekļūstama tabula, kura vizualizē tabulāro datu nepareizu lietošanu, un kurā ir atzīmētas tabulas problēmzonas. Piemēram, apvienotas tabulas šūnas un ievades lauki, kuriem tur nevajadzētu atrasties.

Tīmekļa vietņu izstrādāji mēdz izmantot tabulas arī citam mērķim – lai vēlamā veidā lapās izkārtotu tekstus, attēlus un citus elementus. Piemēram, noformējot darbinieku kontaktu sarakstus. Kaut vairumam vietņu apmeklētāju šis risinājums netraucē (tabulas bieži nav pat redzamas), tas rada lielas neērtības cilvēkiem, kuri izmanto ekrāna lasītājus. Ikreiz, nonākot šādā lapā, viņi saņem informāciju par tabulu un tās rindu un kolonnu skaitu. Arī lapas saturs tiek lasīts kā no tabulas, kas var neatbilst vizuālai uztverei. Starptautiskas vadlīnijās tiek ieteikts tabulās atainot tikai tabulāros datus, bet izkārtojumam izmantot CSS.

Ilustrācija, kurā attēlots labais piemērs par responsīviem, piekļūstamiem datiem bez tabulas un sliktais piemērs, kur netabulārie dati tiek veidoto kā tabula un nav responsīvi.

Vairāk informācijas par digitālās vides piekļūstamību atradīsiet sociālajā tīmekļa vietnē Facebook.com @pieklustamiba

Piešķiriet saitēm saturam atbilstošus nosaukumus

Saites ir viens no tīmekļa vietņu pamata elementiem, kas nodrošina iespēju ātri un ērti pārvietoties starp dažādām vietnēm, lapām un citām satura vienībām. Lai ikviens vietnes apmeklētājs varētu izmantot saites un iegūt nepieciešamo informāciju, īpaša uzmanību jāvelta to atbilstībai piekļūstamības kritērijiem.

Tīmekļu vietnēs ierasta prakse ir piešķirt saitēm nosaukumus “spiest šeit” un “lasīt vairāk”. Cilvēkiem, kuri lieto ekrāna lasītājus, tas ļoti apgrūtina satura meklēšanu un orientēšanos vietnē. Tā vietā katrai vietnes saitei būtu jābūt savam atšķirīgam nosaukumam, kas pēc iespējas precīzāk raksturo saturu un kas ir saprotams arī ārpus konteksta, kur tā atrodas. Piemēram, “Anketa” būtu jāaizvieto ar ”Aptauja par datora lietošanas paradumiem”.
Tāpat nevajadzētu kā saites nosaukumus lietot URL (vienoto resursu vietrādi), kas nereti satur garus burtu un ciparu savirknējumus, teiksim, www.pieklustamiba.lv/jjjllllmmmmkkjbbhv6666llllll99999

Vizuāli parādīts, ka tīmekļa vietnē nepieciešams piešķiriet katrai saitei atšķirīgu nosaukumu, kas pēc iespējas precīzāk raksturo saturu, uz kuru tā ved. Attēlā izveidoti divi piemēri. Sliktajā piemērā saite ir nosaukta "Spied šeit", bet labajā "Doties uz vakancēm".
Vizuāli parādīts, ka tīmekļa vietnē nepieciešams piešķiriet katrai saitei atšķirīgu nosaukumu, kas pēc iespējas precīzāk raksturo saturu, uz kuru tā ved.
Attēlā izveidoti divi piemēri. Sliktajā piemērā saite ir nosaukta "Uzzināt vairāk", bet labajā "uzzināt vairāk par piekļūstamību".

Kā jebkuram saturam tīmekļa vietnē, arī saitēm ir jābūt ērti lietojamām bez peles, navigēšanai izmantojot tikai klaviatūru un TAB taustiņu. Savukārt cilvēki ar vāju redzi vai atšķirīgu krāsu uztveri novērtēs, ja saites būs noformētas ar treknrakstu un apakšsvītru, lai tās vieglāk varētu atšķirt no pārējā vietnes teksta.

Saites nosaukumi var būt svarīgi arī tiem, kuri izmanto runas atpazīšanas programmatūras, kas runāto pārvērš tekstā un ļauj ar balss palīdzību atlasīt nepieciešamo saiti.

Sekojiet līdzi piekļūstamības aktualitātēm arī mūsu Facebook.com lapā